Jauna pieeja biznesam

Pastrādājis “Wikipedia”, Doms pēc tam sasniedza savu izraudzīto mērķi un tika uzaicināts “Facebook”. Manuprāt, Doma piemērs rāda, ka virzībai pa karjeras kāpnēm jābūt apdomātai un secīgai. Bez pieredzes un nopelnītā vārda diez vai būtu paveicies iekārtoties vienā no slavenākajām mūsdienu kompānijām pasaulē.

Cits paziņa Patriks Morks mūsu kompānijā sāka strādāt 2007. gadā. Tolaik “GetJar” vēl bija neliels uzņēmums, un piešķirt viņam mārketinga viceprezidenta amatu nebija grūti. Pārstāvēdams mūsu kompāniju, Patriks aktīvi piedalījās konferencēs, rakstīja mārketinga pārskatus, sniedza intervijas. Šis darbs palīdzēja viņam kļūt pazīstamam savā jomā. Jau pēc dažiem gadiem Patriks iekārtojās “Google” un tika iecelts par mārketinga direktoru. Turklāt darbs mūsu kompānijā viņam palīdzēja ne vien pacelties par karjeras kāpnēm, bet atnesa arī finansiālu labumu. Kā viens no kompānijas vadītājiem Patriks saņēma arī “GetJar” akcijas.

Kā kļūt par uzņēmēju?

Kā veidot biznesu, ja neesi uzņēmējs.

Kāpēc Marku Cukerbergu “Facebook” algo par 1 ASV dolāru. Svarīgi speciālistu padomi sekmīgam uzņēmējdarbības sākumam. Maza kompānija piesaista profesionāļus. Izvēloties investēt, jūs sevi pakļaujat vislielākajam riskam, bet, pareizi investējot, iegūstat ļoti daudz

Diezgan bieži tiek runāts, ka uzņēmējs un algots darbinieks ir divas pilnīgi dažādas un viena no otras attālas pozīcijas. Valdošais uzskats varbūt pat nosaka izvēli – algots darbinieks domā, ka patstāvīgs bizness neļaus turpmāk sasniegt labus rezultātus ikdienas darbā.

Biznesā īstenībā nekas nav ne balts, ne melns. Ir ne mazums veidu, kā iesaistīties šajā nodarbē. Uzņēmējdarbības pakāpi nosaka uzņēmuma īpašums, atalgojums, ieņemamais amats un jūsu investīcijas.

Pirmkārt, uzņēmēju no algota darbinieka atšķir ieguldījums pašā biznesā. Uzņēmējam taču jātic savai idejai, jāizveido uzņēmums, jānodarbina darbinieki, jāizdomā biznesa virziens, viņam jāuzaicina labākie speciālisti, jāinvestē un jārūpējas, lai uzņēmums gūtu panākumus. Tik daudz darbu jāpadara gada laikā. Tas ir diezgan liels risks. Pirmajā gadā no desmit kompānijām izdzīvo tikai viena. Ticamība, ka nepaveiksies, – grūtais darbs izčabēs, un visiem nāksies šķirties, – ir diezgan liela. Atbildība, kas gulstas pirmajos gados, liek nosirmot ne vienai vien vadītāja galvai!

Tāds risks nelielā jaunā kompānijā savā ziņā visus padara par uzņēmējiem. Viceprezidents mazā uzņēmumā būs daudz lielāks uzņēmējs nekā drošu posteni ieņemošais “Google” viceprezidents.

Tas ir tāpēc, ka algots darbinieks lielā, uzticamā kompānijā gandrīz neriskē. Nostiprinājies uzņēmums taču neiznīks gada laikā.

Taču ne visi vēlas un var būt uzņēmumu veidotāji un dibinātāji. Ja nolemsiet, ka tāds risks jums nepatīk, mūsdienu biznesa modeļi jums vienalga ļaus būs par biznesmeni pat uzņēmumā, kurā esat algots. Jaunajos biznesa modeļos bieži var redzēt, ka algoti darbinieki uzņēmumā ne tikai strādā, bet tiem pieder arī kompānijas īpašums – viņi ir akcionāri vai arī viņiem ir opcijas.

Viceprezidents mazā uzņēmumā būs daudz lielāks uzņēmējs nekā drošu posteni ieņemošais “Google” viceprezidents.

Prakse, ka uzņēmuma akcijas var iegādāties algoti darbinieki, nav īpaši izplatīta Lietuvā. Mūsu valstī algots darbinieks visbiežāk saņem tikai līgumā paredzēto algu. ASV, Rietumeiropā un Lielbritānijā modernu uzņēmumu īpašums pieder arī tā darbiniekiem. Tā ir viena no svarīgākajām modernā biznesa pazīmēm.

Kas ir īpašums?

Ir divi veidi, kā algoti darbinieki var iegūt uzņēmuma īpašumu. Pirmais veids ļauj uzreiz iegādāties uzņēmuma akcijas vai arī ļoti īpašos gadījumos akcijas tiek pat izmaksātas kā pielikums pie algas. Otrais veids – uzņēmums saviem darbiniekiem par padarīto darbu piešķir atalgojumu un dod tiesības iegādāties akcijas vai, runājot biznesa valodā, paziņo, ka pie algas tiks pievienota opcija. Un vēlāk, kad uzņēmums nolems pārdot akcijas vai tās iesniegt biržā, opcijas īpašnieki varēs akcijas iegādāties par konkrētu cenu pēc iepriekšējas vienošanās.

Piemēram, jauns darbinieks, kas sācis strādāt uzņēmumā, saņem 1 procentu uzņēmuma akciju opciju. Tiek saskaņots, ka viņš varēs nopirkt noteiktu akciju daudzumu – par 1 dolāru vienu akciju. Darbinieks nav spiests šīs akcijas pirkt, bet viņam ir piešķirtas tādas tiesības.

Pēc trīs gadu veiksmīga darba uzņēmumā pieaug arī akciju vērtība. Piemēram, jums atnākot uz uzņēmumu, akcija maksāja 1 ASV dolāru, bet pēc dažu gadu sekmīga darba – 3 ASV dolārus.

Piešķirtās tiesības iegādāties akcijas jūs varat realizēt, pat aizejot no uzņēmuma. Piemēram, bijušais vadītājs, redzēdams, ka viņam atmaksājas realizēt savas tiesības iegādāties akcijas par cenu pēc vienošanās, nolemj akcijas pirkt un pārdot par esošo tirgus cenu.

Mazā, nesen izveidotā uzņēmumā vadītājs kā pielikumu pie algas var saņemt no 3 līdz 10 procentiem visu pieejamo uzņēmuma akciju opciju. Viceprezidentam būs tiesības iegādāties jau attiecīgi mazāku daudzumu uzņēmuma akciju – no 1 līdz 2 procentiem, menedžerim – no 0,01 līdz 0,1 procentam.

Domāju, ka nekas nerada labāku motivāciju kā iespēja strādāt savā un uzņēmuma labā. No tā, kā strādājat jūs, jūsu kolēģi, kā kompānija realizē iecerētos mērķus, taču palielinās arī kompānijas finansiālais pieaugums – bet tas ir izdevīgi visiem.

Jo mazāks uzņēmums, jo tam ātrāk jāaug. Un pretēji, diezgan liela kompānija aug lēni. Uzņēmumam sākot darbību no 1 milj. apgrozības, to trīskāršot gada laikā nav grūti. Toties daudz grūtāk ir sasniegt, lai 300 milj. apgrozījums palielinātos līdz 1 mljrd. Tātad būt uzņēmējam un nopelnīt no vērtības pieauguma mazā kompānijā ir daudz lielākas iespējas.

Lielas kompānijas, tādas kā “Microsoft”, saviem darbiniekiem pie algas pievieno nevis iespēju iegādāties akcijas, bet pašas akcijas. Protams, arī akciju daudzums būs diezgan mazs, piemēram, algotam jaunam “Microsoft” darbiniekam, kas ieņem augstu amatu, būs tiesības tikai uz simto vai mazāku akciju procenta daļu.

Taču ļoti bieži lielās kompānijās, tādās kā jau minētās “Microsoft” vai “Facebook”, “Zynga”, “Groupon”, “Yahoo”, akcijas ir katram uzņēmuma darbiniekam – no viceprezidenta līdz apkopējai. Atšķiras tikai piederošo akciju daudzums. Pieņemsim, “Yahoo” vadītājas Marisas Meijeres gada alga ir 60 milj. ASV dolāru, liela daļa šīs summas tiek izmaksāta kompānijas akcijās. Parasti uz kompāniju atnākušam jaunam viceprezidentam vai direktoram ir tiesības iegādāties ap 1 procentu uzņēmuma īpašuma.

Kā jau teicu, mazākos uzņēmumos saņemt uzņēmuma akcijas, kā arī veidot karjeru ir daudz vieglāk. Iedomājieties, kā tagad priecājas tie cilvēki, kuri pieņēma lēmumu un atnāca uz “Facebook”, “Zynga”, “Groupon”, “Yahoo”, kad tās bija nesen izveidotas un ļoti mazas.

Iespējamas ļoti dažādas esošo akciju, ieņemamo amatu un saņemtā atlīdzinājuma kombinācijas. Piemēram, var piederēt 90 procenti uzņēmuma akciju un saņemt 100 tūkst. ASV dolāru gada algu, kā arī ieņemt viceprezidenta amatu. Var būt algots IT inženieris mazā kompānijā, saņemt 30 tūkst. ASV dolāru gadā un īpašumā 0,1 procentu akciju opcijas.

Citāda šo faktoru kombinācija iespējama, kad var iegādāties uzņēmuma akcijas un rūpēties par to panākumiem, – katram darbiniekam ļauj darboties biznesā un būt par uzņēmēju. Atšķiras tikai riska pakāpe.

Dibinātājs kļūst par algotu darbinieku

Algots darbinieks, kuram pieder akcijas vai opcija, nekad tā neriskē kā dibinātājs. Ja kompāniju dibināt viens, uz jūsu pleciem gulsies arī visas rūpes. Taču jums piederēs arī visa uzņēmuma akciju pakete, kā man, dibinot “GetJar”, piederēja 100 procenti akciju. Ja uzņēmumu dibināt viens, tad arī pašā sākumā jums piederēs daudz vairāk uzņēmuma īpašuma nekā jebkuram citam visā kompānijā.

Pamanīju, ka Lietuvā un Austrumeiropā uzņēmēji netiecas dalīties ar akcijām. Nevēlas pārdot akcijas investoriem, nemaz nerunājot par to, ka akcijās norēķinātos par darbu uzņēmumā.

Labāk 50 % no miljona nekā 100 % no nulles

Biznesa pasaulē, kuru man nākas vērot, atšķirībā no Lietuvas, uzņēmuma dibinātājs, kuram sākotnēji piederēja 100 procenti akciju, ļoti reti saglabā tādu īpašuma daļu pēc gada. Kad uzņēmums nodibināts, pēc pirmās, otrās investēšanas posma tajā dibinātājs var uz pusi samazināt savas esošās akcijas, bet citus 10 procentus sadalīt uzņēmuma darbiniekiem.

Taču, ja arī dibinātājam pieder tikai neliela daļa akciju, viņš var ļoti efektīvi vadīt uzņēmumu un kontrolēt tā darbību, kā to sekmīgi dara Marks Cukerbergs, Sergejs Brins un Lerijs Peidžs. Nevienam no viņiem nepieder vairāk kā 30 procenti uzņēmuma akciju.

Jaunie biznesa modeļi rada tādu vidi, kurā ne tikai algoti darbinieki veido biznesu, bet arī pretēji. Uzņēmējs, kurš pats dibinājis uzņēmumu, pēc kāda noteikta laika pārvalda tikai daļu uzņēmuma akciju paketes un, tāpat kā citi algoti darbinieki, par darbu uzņēmumā saņem atalgojumu.

Atalgojums rāda jūsu ieguldījumu kompānijā

Atalgojums jeb, citiem vārdiem sakot, kompensācija par padarīto darbu nosaka jūsu uzņēmīguma līmeni kompānijā. Tradicionālajās lielajās Eiropas korporācijās atalgojums, tāpat kā Lietuvā, ir vienīgā kompensācijas forma par darbu.

Lietuvā daudz biznesmeņu pēc uzņēmuma dibināšanas dzīvo no tā, ko nopelna no savām akcijām, – no dividendēm. Dibinātājs, kas uzņēmumā strādā par vadītāju, sev piešķir samērā mazu atalgojumu un citus ienākumus gūst no uzņēmuma dividendēm, pelna no akcijām, kas atliek, kad nomaksāti nodokļi un nokārtotas citas saistības.

Ja esat vienīgais uzņēmuma dibinātājs, jums pieder 100 procenti uzņēmuma akciju. Tad iespējams, ka jums krietni atmaksāsies saņemt naudas peļņu no dividendēm. Lietuvas, tāpat kā daudzu citu valstu likumi, kapitāla pieaugumam nosaka mazākus nodokļus nekā algai. Citiem vārdiem, valsts vairāk apliek ar nodokļiem algu nekā uzņēmuma kapitāla pieaugumu, tādējādi veicinot uzņēmējdarbību. Ja esat vienīgais akcionārs, jums tas tiešām atmaksājas. Ne visa peļņa, ko saņemat no akcijām, paliek jums. Taču, ja akcionāru ir vairāk vai arī jums pievienojas investori, ar kuriem nāksies dalīt akcijas un uzņēmuma kapitāla pieaugumu, jums kapitāla pieaugumu vajadzēs dalīt ar visiem akcionāriem. Saņemt tikai minimālo algu un atlikušo kompensāciju no uzņēmuma peļņas – dividendēm – jums neatmaksāsies.

Jaunā veida uzņēmumos parasti ir pavisam citāda prakse. Jau no paša sākuma gan uzņēmuma prezidents, viceprezidents, gan algots darbinieks saņem normālu tirgus atalgojumu un uzņēmuma nopelnītās peļņas daļu.

Vēlos uzsvērt, ka biznesmenis, kas dibinājis uzņēmumu, atalgojumu varētu saņemt divu iemeslu dēļ. Varbūt varētu domāt, ka veiksmīgam uzņēmuma dibinātājam, biznesmenim tāpat jau visa pietiek un viņam neko vairs nevajag. Taču, uzņēmumam attīstoties, viņš arī strādā kopā ar visiem, katru dienu investē savu laiku, domas un citus resursus. Tad visiem, kas piedalās uzņēmuma attīstības procesā, pienākas arī atalgojums. Uzņēmuma dibinātājs sev maksā algu saskaņā ar tirgus cenu un pelna no kapitāla pieauguma.

Protams, ļoti sekmīgā biznesā gadās interesanti izņēmumi. Tā Marks Cukerbergs saņem 1 ASV dolāru algu par visu gadu. Jebkurā gadījumā tirgus alga būs maza salīdzinājumā ar to, ko saņem “Facebook” no kapitāla pieauguma. Algu 1 ASV dolāra apmērā tā paša iemesla dēļ sev izvēlējās Stīvs Džobss.

Mazas kompānijas izvēlas arī profesionāļi

Jaunā biznesa veida uzņēmumā, gan tādā, kuram ir liela pieredze, gan pavisam nesen dibinātā, darbiniekiem tiks maksāta līdzīga lieluma alga. Tādējādi “Yahoo” viceprezidents, kā arī mazas, nevienam nezināmas kompānijas viceprezidents var cerēt uz līdzīgu 200 tūkst. ASV dolāru lielu algu gadā.

Turklāt mazā kompānijā strādājošam speciālistam būs daudz lielākas iespējas iegūt vairāk akciju. Šī iemesla dēļ speciālisti, kuri lielā uzņēmumā ieņem diezgan augstu amatu, strādā arī mazās kompānijās. Tāpēc kompānija, kurā strādā tikai trīs darbinieki, var piesaistīt speciālistus, kuri savā jomā strādā jau 20 gadus.

“Yahoo” viceprezidents, kā arī mazas, nevienam nezināmas kompānijas viceprezidents var cerēt uz līdzīgu 200 tūkst. ASV dolāru lielu algu gadā.

Jauno biznesa modeļu sniegto iespēju dēļ veidot biznesu mazos uzņēmumos uz Silīcija ieleju nāk daudz talantīgu un darbīgu cilvēku. Eiropā mazam uzņēmumam piesaistīt profesionāļus ir gandrīz neiespējami.

Esmu ievērojis, ka ne Lietuvā, ne Austrumeiropā netiek izmantota cita ļoti svarīga pozīcija – dalība valdē.

Protams, uzņēmumu vadība Lietuvā un Silīcija ielejā ļoti atšķiras. Lietuvā bieži uzņēmuma vadītājs ir arī uzņēmuma direktors, bet valde – tikai pavisam formāls orgāns. Lai gan tā ir paredzēta dibināšanas dokumentos, bieži darbojas tikai formāli. Žēl, ka lēmumi bieži tiek pieņemti bez sēdes, tikai formāli aizpildot dokumentus.

Amerikā kompānijas vadītājs bieži ir algots darbinieks un pakļauts valdei. Tikai valdes sapulcē tiek lemts kompānijas liktenis, darbības virziens un citi ar to saistīti jautājumi. Labs valdes darbs nāk par labu ne vien uzņēmumam, bet arī pašiem valdes biedriem.

Bieži valdē par konsultantiem tiek aicināti zināmi un savā jomā pieredzējuši cilvēki, kuriem ir plašs paziņu loks. Lai gan konsultanta pienākumi valdē var būt ilglaicīgi, tie neprasa ikdienas darbu. Ja profesionālis jūsu uzņēmumam veltītu pat tikai dažas stundas visa gada laikā, – tās ir ļoti noderīgas. Iztēlojieties, ka, nupat nodibinot uzņēmumu, jums būtu iespēja saņemt konsultāciju no “Microsoft” viceprezidenta. Viņa zināšanas, kontakti un pieredze augošās kompānijas darbiniekiem dotu tādu praktisku labumu, par kādu reizēm pat sapņot būtu pārdroši.

Turklāt kompānija ar tādiem valdes locekļiem iegūtu lielāku vērtību. Sniegt konsultāciju augošai kompānijai kļūtu izdevīgi arī pašam padomdevējam – kā kompensāciju par darbu saņemot ne vien simbolisku atlīdzību, bet arī uzņēmuma akcijas, piemēram, 1–2 procentus.

Piemēram, mūsu kompānijai “GetJar” padomu deva Heiki Mekijervi. Viņam bija liela pieredze “Nokia” kompānijā, un viņš pazina visus tās augstā ranga darbiniekus. Tā kā mēs strādājām telekomunikāciju jomā, mums tādi sakari un iespējas bija ļoti noderīgas. Pateicoties Heiki, varējām satikt “Nokia” viceprezidentu un ar viņu dažas dienas apspriest biznesa jautājumus. Ja Heiki nebūtu palīdzējis, tāda tikšanās vispār nebūtu iespējama. Bet par zināšanām un palīdzību padomdevējam mēs atlīdzinājām ar “GetJar” akcijām.

Šī prakse, ka vienā uzņēmumā augstu amatu ieņemošs cilvēks piedalās mazas kompānijas valdes darbā, ir diezgan bieži sastopama jaunā biznesa uzņēmumos. Lietuvā šāds atbalsts tiek izmantots ļoti uzmanīgi. Piemēram, “Omnitel” vadītāja Antana Zabuļa padomi kompānijai, kas tikai veidojas, būtu ļoti noderīgi. Kaut arī Zabulis pievienojas dažādām biznesa iniciatīvām, tādu praksi jauni uzņēmēji varētu izmantot biežāk un lietot zināšanas, kuras var sniegt citi pieredzējuši Lietuvas biznesa speciālisti.

Bez padomdevēja valdē dažreiz tiek uzaicināts arī konsultants. Atšķirībā no padomdevēja kādas nozares speciālists tiek aicināts sniegt konsultāciju kādā vienas reizes darījumā vai projektā. Viņam tāpat atlīdzību izmaksā naudā vai akcijās, bet dažreiz abos veidos. Tādi noteikumi ļauj konsultantam tiešā veidā piedalīties uzņēmumā, jo uzņēmuma kapitāla pieaugums būs noderīgs viņam personīgi.

Prakse, ka vienā uzņēmumā augstu amatu ieņemošs cilvēks piedalās mazas kompānijas valdes darbā, ir diezgan bieži sastopama jaunā biznesa uzņēmumos.

Piemēram, kad centāmies parakstīt darījumu ar “LG” un “Samsung”, lūdzām Džeimsam Mūnam konsultāciju. Dienvidkorejas tirgus ir diezgan specifisks, un tam ir daudz tradīciju. Mums, eiropiešiem, patiesi nebija viegli iemīt taku starp labi zināmām kompānijām ar senām tradīcijām. Konsultants Dž. Mūns ļoti palīdzēja un noorganizēja tikšanos ar uzņēmumu vadītājiem. Pēc sekmīga kopdarba izdevās parakstīt līgumu ar “LG”.

Investīcijas paaugstina uzņēmējdarbības pakāpi

Diezgan elastīgie mūsdienu biznesa modeļi ļauj ne tikai strādāt kompānijā, saņemt algu un akcijas. Arī jūs pats varat investēt – palielināt savu ieguldījumu kompānijā. Patiešām diezgan bieži dibinātāji un uzņēmuma darbinieki investē uzņēmumā, izmantojot kārtējo investēšanas posmu. Tas ir ļoti pozitīvs solis, kas daudz nozīmē arī citiem investoriem. Darbinieki taču labāk par jebkuru citu izprot uzņēmuma darbību un tā perspektīvas. Darbinieku vēlme investēt parāda, ka viņi tic sekmīgai attīstībai.

Investīciju vērtība mazā uzņēmumā var būt ļoti liela – investējot 100 tūkst. ASV dolāru, iegūsiet diezgan lielu īpašuma daļu, taču tāda naudas summa “Yahoo” kompānijā tagad nepalīdzētu nopirkt pat akcijas simttūkstošo daļu.

Par vienu no visu laiku veiksmīgākajām investīcijām var uzskatīt riska kapitāla sabiedrības “Accel Partners” investīciju sociālajā tīklā “Facebook”. “Accel Partners” iegādājās 15 procentu sociālā tīkla akciju par 12,5 milj. ASV dolāru. Un summa, kādu nopelnīja “Accel Partners”, ir patiešām iespaidīga! Tikai pāris gadu pēc investēšanas “Facebook” tirgus cena sasniedza rekordlielu summu – 100 mljrd. ASV dolāru. Starp citu, “Accel Partners” arī mūsu kompānijā “GetJar” investēja 17 milj. ASV dolāru.

Protams, ka, investējot jaunā kompānijā, jūs riskējat ar savu naudu. Taču risks biznesā – tā ir viena no svarīgākajām sastāvdaļām.

Karjera uzņēmumā vai savs bizness?

Mūsdienās uzņēmējdarbībā nav daudz ģēniju. Kāpēc dibinātāji nevēlas vadīt savu kompāniju? Risks, atbildība, darbs. Uzņēmējdarbība – pēc studijām vai pēc iespaidīgas karjeras. “Iezemieši” un eksperti – perfekta komanda.

Pirms sākam domāt, vai veidot savu biznesu vai iekārtoties darbā citā kompānijā, vajadzētu labi novērtēt savas iespējas un apdomāt šāda lēmuma sekas. No man bieži uzdotiem jautājumiem sapratu, ka joprojām nav pilnīgi skaidra uzņēmēja un paša biznesa loma sabiedrībā.

Dažreiz pat liekas, ka labs uzņēmējs līdzinās ģēnijam, kas izgudrojis kaut ko jaunu. Taču tāds uzņēmēja tēls bija ļoti izplatīts pirms simt gadiem, kā, piemēram, izgudrotājs un uzņēmējs Tomass Edisons pasaulei deva ne tikai elektrisko spuldzīti, bet arī 1093 citus svarīgus izgudrojumus. Savukārt Aleksandrs Greiems Bells 1876. gadā izgudroja tālruni un par to līdz pat šodienai pelnīti tiek uzskatīts par vienu no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem. Pateicoties viņam, pilnībā mainījās cilvēku komunikācija! Taču šādi gandrīz revolucionāri un dzīvesveidu pamatos mainoši izgudrojumi mūsdienās ir gaužām reti. Modernajā ikdienas biznesa dzīvē stereotipu par ģēnijiem tiešām nav.

Visi labāko un iespaidīgāko mūsdienu ierīču izgudrotāji – Bils Geitss, Stīvs Džobss, Lerijs Peidžs, Sergejs Brins un Marks Cukerbergs – ir tiešām ļoti gudri un apdāvināti lietpratēji savā jomā. Tomēr viņi vairāk ir dibinātāji, nevis atklājēji. Lai arī cik svarīgs un nozīmīgs būtu viņu kompānijas sniegtais pakalpojums vai produkts, tas nav bijis nekas tāds, ko pasaule līdz tam vispār nebūtu redzējusi. Minētajiem uzņēmējiem bija diezgan labas idejas un ļoti spēcīgas rakstura īpašības, kas noderīgas sekmīgam biznesam. Viņi bija atbildīgi, nebaidījās riskēt un smagi strādāt, lai realizētu savu ideju. Nav nācies sastapt nevienu uzņēmēju, kurš viegli būtu sasniedzis savu mērķi. Visi ir daudz un diezgan smagi strādājuši.

Turklāt ne visi cilvēki spēj riskēt un uzņemties atbildību vienādi. Vieni no mazām dienām jūt, ka viņiem patīk riskēt un viņi spēj būt atbildīgi par šāda lēmuma sekām. Cilvēki, kas nebaidās riskēt, biznesā jūtas daudz labāk nekā tie, kuriem risks rada bailes.

Cilvēki, kas nebaidās riskēt, biznesā jūtas daudz labāk nekā tie, kuriem risks rada bailes.

Uzsākot biznesu, uzņēmējs tiešām nejūtas drošs, viņam vienam jāpaveic daudz darbu, jāuzņemas daudz saistību. No brīža, kad noalgosiet pirmo darbinieku, būsiet atbildīgs arī par viņu. Jums būs regulāri jāmaksā viņam alga – pat tajā gadījumā, kad klients kavējas jums samaksāt naudu par sniegto pakalpojumu vai pārdoto produktu.

Algots darbinieks jutīsies daudz drošāk, ja viņam tiks piešķirta pastāvīga darba alga un būs dažādas sociālas garantijas. Tad pat slimības gadījumā par darbinieku parūpēsies darba devējs un valsts. Taču uzņēmuma īpašnieks nejūtas tik droši. Ja arī kas atgadīsies, saistības būs jāpilda laikā. Ja esat vienīgais dibinātājs, arī atbildība jāuzņemas vienam. Veidojot savu biznesu, pat grūti paredzēt, kādas rūpes var piemeklēt nākotnē. Dažreiz sokas ļoti labi, bet dažreiz pavisam neveicas. Ja nav pasūtījumu, tas nozīmē, ka nebūs arī naudas un nevarēsiet noteiktajā dienā izmaksāt saviem darbiniekiem algu.

Varbūt jums vēl nebūs nekāda taustāma labuma no uzņēmējdarbības, bet jūs jau turēs valgos daudz saistību!

Jaunā veida bizness ir ļoti dinamisks, un, izveidojot uzņēmumu, nokļūsiet jaunā un jums vēl nezināmā vidē. Taču, ja viss jau būtu pieredzēts, – nebūtu jaunā. Jums vajadzēs daudz strādāt un eksperimentēt, kamēr jūsu piedāvātā prece vai pakalpojums ieinteresēs pircēju.

Un paredzēt, kā darbosies jūsu radītais produkts vai pakalpojums, ir diezgan grūti. Turklāt visiem procesā iesaistītajiem cilvēkiem ir savas personiskās intereses – darbinieki cer uz laikā izmaksātu algu, valsts – uz laikā samaksātiem nodokļiem, klienti un partneri pieprasa kvalitatīvu produktu. Varbūt jums vēl nebūs nekāda taustāma labuma no uzņēmējdarbības, bet jūs jau turēs valgos daudz saistību! Tādā situācijā patiesi būs jābūt sava kuģa kapteinim, kurš nepieciešamības gadījumā biroja durvis aizver pēdējais.

Es pats, kad saņēmu pirmo nopietno projektu, darba laika beigās no biroja neizgāju četras dienas. Apkopēja atnāca un aizgāja, mainījās naktssargi, bet es līdz pēdējam centos pabeigt rakstīt programmas kodu. Lietuvas Tūrisma fonds 1999. gadā pasūtīja izveidot mājaslapu un kompaktdisku par Lietuvu “Travel Lithuania”. Mums tas bija pirmais tāda mēroga projekts, bet piedāvātā 30 tūkst. litu atlīdzība tajā laikā šķita iespaidīga.

Darbu pavisam vajadzēja pabeigt trīs mēnešos, taču laikam nenovērtējām visu darba apjomu un dažas nedēļas pirms darba nodošanas sapratām, ka nepaspēsim. Visa komanda strādāja diezgan daudz, lai gan nevarēju no darbiniekiem prasīt, lai kopā ar mani caurām naktīm sevi pieķēdē datoram. Nedrīkstētu aizmirst, ka mūsu privātais bizness komandas biedriem varētu nebūt tik emocionāli saistošs un, paveikuši uzdevumu, viņi labprāt dod priekšroku brīvajam laikam. Tad man kā uzņēmuma dibinātājam, komandas vadītājam vajadzēja uzņemties atbildību, lai darbs tiktu laikā pabeigts un projekts tiktu nodots norunātajā dienā.

Līdzīgā tempā strādāju pirmos trīs gadus, man nebija nekādas atšķirības, vai nedēļas nogale vai darba diena. Uz darbu gāju katru dienu. Doties brīvdienās sāku tikai pēc pieciem gadiem kopš uzņēmuma dibināšanas. Zināju, ka uzņēmums ir mazs un daudz darba nāksies paveikt pašam. Visa nauda, ko uzņēmums tērē, taču jānopelna, un šis līdzsvars prasa daudz pūļu.

Taču Silīcija ielejā gandrīz pirms trīsdesmit gadiem darbu iesākušie uzņēmēji strādā citādi. Manā studiju laikā pat ekonomikas lekcijās nepieminētais vārdu salikums “riska kapitāls” jau bija labi pazīstams Rietumos. Tieši riska kapitāls ļauj sākt biznesu, nodrošinoties ar pamata izdevumiem, un justies drošāk, kad, pienākot mēneša beigām, uzņēmuma kontā būs vajadzīgā nauda.

Savs bizness var sniegt brīvību

Taču, lai cik grūts būtu jaunā biznesa sākums, tas ir bezgala interesants un radošs process, kas prasa lielas personiskas pūles. Dažreiz nākas pārvarēt ne tikai apstākļu radītus izaicinājumus, bet arī labi pazīt sevi, savas stiprās un vājās īpašības, kuras jūs pavadīs izvēlētajā biznesa ceļā.

Es izvēlējos atbildību, risku, grūtu darbu un nospriedu pilnveidot to, kas man vislabāk patīk, jo zināju – vēlāk tas man dos rezultātus. Ikviens izpildīts uzdevums deva ne vien labumu uzņēmumam, bet arī man pašam ļāva pilnveidoties. Cenšoties izveidot diezgan kvalitatīvu projektu, vienmēr taču vajag daudz izzināt un mācīties pašam.

Protams, ne katrs darbs šajā garajā ceļā uz izraudzīto mērķi aizraus ar vēl nezināmām lapaspusēm. Man nav aicinājuma katru mēnesi apspriest uzņēmuma grāmatvedības jautājumus, bet ko var darīt – sākumā nebija citas izvēles.

Kad uzņēmumam sāks veikties, jums būs aizvien vairāk iespēju laiku ieplānot tā, kā pašam ērtāk. Dažādas tikšanās ar partneriem, investoriem, piedalīšanās konferencēs ļaus satikt brīnišķīgus cilvēkus, no kuriem varēsiet daudz uzzināt un iemācīties. Augstu vērtēju iespēju ceļot un ne vien komunicēt ar atsevišķiem cilvēkiem, piedalīties pasākumos, bet arī iepazīt valstis un pilsētas. Pašlaik jau varu veltīt laiku savai iemīļotajai nodarbei – fotogrāfijai un pastāvīgi papildināt savu ceļojumu fotogrāfiju emuāru “GeoGlance”. Esmu ļoti laimīgs, ka varu apvienot biznesu un vaļaspriekus.