Jauna pieeja biznesam

Pēc dažādu neatkarīgu avotu datiem, jau 2015. gadā mobilo sakaru aplikāciju tirgus būs 50 mljrd. ASV dolāru vērts.

Es sen vairs neskatos televīziju un visas filmas un pārraides pērku vienīgi datorā, tāpat pērku daudz citu produktu – elektroniskās, audio grāmatas, dažādas spēles, kā šahs un pokers. Daudzi no mums jau tagad dienas trešo daļu pavada virtuālā pasaulē. Tad ir dabīgi, ka ar to saistītais bizness attīstās diezgan strauji.

Turklāt aplikācijas mēs lietojam pat par 20 procentiem vairāk nekā pašu internetu. Varētu domāt, kā tad tā – internets ir tik plašs un neaptverams, taču cilvēki savā mazajā tālrunī krietni vairāk laika pavada, lietodami “Facebook”, “Twitter” vai kādu citu aplikāciju, nevis sērfodami internetā. Mobilās aplikācijas tik strauji iespiežas cilvēku dzīvē, ka pamazām izstumj arī televīziju. Plāno, ka jau 2014. gadā aplikāciju popularitāte pārspēs arī šos ilgu laiku viesistabās valdījušos zilos ekrānus.

Interneta telpa rada jau pavisam citādus spēles noteikumus, tāpēc nav ko brīnīties, ka agrākie ekonomikas principi brīžiem mainās pašos pamatos. Jo labāk pazīsim šo vidi, jo labāk būsim sagatavojušies paši tajā piedalīties un veidot savus spēles noteikumus.

Spēles laukumā teorija vien nepalīdzēs

Bieži apmeklēju universitātes, man sevišķi patīk tikties ar jauniem, entuziasma un ideju pārpilniem cilvēkiem. Tā patiesi ir viena no svarīgākajām manas dzīves sociālajām misijām. Iznāk pabūt ne vien Lietuvas un tai tuvējo valstu universitātēs un citās izglītības iestādēs, bet arī slavenākajās pasaules universitātēs dažādās valstīs. Bieži diskusijas sākumā mēdzu pajautāt auditorijai, cik no viņiem gribētu darboties paši savā biznesā. Gan Lietuvā, gan Amerikā – Hārvarda, MIT /Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts/, Kalifornijas, Stenforda universitātē – roku paceļ apmēram puse no klātesošajiem.

Visdrīzāk, tāda jau ir cilvēku daba, ka mums gribas radīt kaut ko jaunu un ar idejām mainīt pasauli. Taču pēc šī jautājuma esmu noskaņots painteresēties vairāk. Kad tai auditorijas daļai, kura vēlētos darboties savā biznesā, pavaicāju, kuri no viņiem gatavojas šo domu īstenot pēc trim gadiem, rezultāti Amerikā un mūsu zemē jau mēdz būt atšķirīgi. Lietuvā tādi plāni ir tikai dažiem. Taču Amerikā gandrīz nav atšķirības starp tiem, kas pauž vēlmi un ir gatavi sākt savu biznesu.

Visdrīzāk, tāda jau ir cilvēku daba, ka mums gribas radīt kaut ko jaunu un ar idejām mainīt pasauli.

Varbūt varētu teikt, ka tas arī ir sava veida evolūcijas likums: vienus cilvēkus uz priekšu virza alkas pēc notikumiem un nezināmām teritorijām, viņi visu laiku domā par to, ar ko varētu pārsteigt pasauli, ko jaunu izgudrot sev un cilvēcei. Taču otra daļa cilvēku ir apmierināti ar to, kas viņiem ir, un neprāto par iespaidīgām pārmaiņām un pasaules pārveidošanu. Arī tas nav slikti, sabiedrībā jāvalda līdzsvaram.

Tomēr Lietuvā satieku diezgan daudz talantīgu, radošu un apņēmības pilnu cilvēku. Bieži vien, redzot tik daudz nerealizētu sapņu un cerību, kļūst vienkārši skumji. Nereti sarunājoties vaicāju, kādi ir iemesli, kāpēc viena vai otra ideja palikusi neīstenota.

Jaunam cilvēkam es saku: “Tava iecere ir jauka, kāpēc to neīsteno?” Visbiežāk sagaidu atbildi, ka nav iespēju, – nepieciešams bankas aizdevums, bet tad noteikti jāieķīlā dzīvoklis vai māja. Ne vienmēr arī ir, ko ieķīlāt. Taču, ja arī esi gatavs ieķīlāt savu māju, tas ir bezgala liels upuris – un ja nu nepaveiksies? Jo tad paliksiet ne vien bez biznesa, bet arī bez mājas. Lai arī cik dīvaini – galvenais tā iemesls ir mūsdienu biznesa veidošanas zināšanu trūkums. Kā veidot veiksmīgu mūsdienu biznesu, kādus principus izmantot mūsdienu uzņēmējdarbībā – to zina tikai retais ne tikai Lietuvā, bet arī visā mūsu zemes reģionā. Diemžēl mūsu tirgus ekonomikai ir tikai 20 gadu, varbūt pat nav ko brīnīties, ka tikai tagad sākam iepazīties ar kādiem likumiem, – par tiem sākts runāt universitātēs, rakstīt rokasgrāmatās.

Taču, ja kaut vai no galvas iekaltu basketbola spēles noteikumu grāmatu, tas nenozīmē, ka būsiet gatavs spēlēt augstākajā līgā. Gluži pretēji, spēlētājs, kuram ir tikai teorētiskas zināšanas, laukumā var būt nulles vērts. Viņš taču neko nezina – viņam nav pieredzes komandas spēlē, nav redzētas praktiskas situācijas, un, visbeidzot, tāds spēlētājs arī nezina savas īstās iespējas. Rokasgrāmata to visu nevar sniegt. Varat dienu un nakti lasīt par basketbolu, analizēt spēles situācijas, runāt ar draugiem par profesionālu basketbolistu tehniku vienā vai citā spēlē. Tomēr, ja pats vēlaties būt basketbolists, jums vajadzētu ne tikai ar grāmatu rokā staigāt pie atsaucīgiem speciālistiem, bet arī augām dienām liet sviedrus basketbola laukumā kopā ar savu komandu.

Ja pats vēlaties būt basketbolists, jums vajadzētu ne tikai ar grāmatu rokā staigāt pie atsaucīgiem speciālistiem, bet arī augām dienām liet sviedrus basketbola laukumā kopā ar savu komandu.

Vienīgi prakse un iespēja mācīties no savām kļūdām ļaus iet uz priekšu, sasniegt izvēlētos mērķus. Lietuvā aiz basketbola spēles laukuma robežām komandas gars vēl bieži tiek aizmirsts. Taču tikai iedomājieties, kādus rezultātus varētu sasniegt, ja visa komanda apņēmīgi un motivēti virzītos uz priekšu tā, kā basketbola komanda iziet spēles laukumā, lai izcīnītu zeltu.

Mums ir viss, kas vajadzīgs

Tie ir ļoti vienkārši un elementāri principi. Bet kāpēc tos līdz šim var saskatīt tikai spēles laukumā un kā tādu leģendu par nesasniedzamu labumu, kas pastāv vien citās zemēs un ar grūtībām lauž ceļu uz Baltijas jūras reģiona valstīm? Mēs neesam citādi: esam talantīgi un apdāvināti, mums ir visas iespējas būt uzvarētājiem. Amerikā pirmos ekonomikas likumus bērni mācās jau pusaudža gados, kabatas naudu pelnīdami “McDonald’s” restorānā. Nereti Silīcija ielejas bērni no sava brīvā laika darbiem, draugiem un televīzijas par riska kapitālu zina vairāk, nekā Lietuvas studenti iemācās lekcijās.

Saprotams, Lietuvas vēsture ir citāda nekā Amerikas, tagad mums ir ļoti daudz, ko mācīties. Tirgus ekonomikas likumi šeit tiešām ir vēl jaunums. Taču pats bizness visā būtībā ir tā izmainījies, ka pašlaik visa pasaule mācās jaunus likumus. Tas maina ne tikai biznesa modeli – tas maina sabiedrību.

Bāzes zināšanas mums ir ļoti nepieciešamas. Šī grāmata nepretendē uz sarežģītu ekonomikas likumu analīzi, taču es vēlētos ar visiem dalīties zināšanās, ka šodien uzņēmējam vairs nevajag 20–30 gadu pieredzi biznesā. Students ar tukšām kabatām, bet ar labu ideju var izveidot iespaidīgu biznesu un ar savu produktu pakalpot sabiedrībai.

Apguvusi mazliet zināšanu, Lietuva jau parāda labus rezultātus. Helsinkos notikušajā uzņēmēju un jaunatnes sanāksmē no 100 piedāvātajām idejām 400 profesionāļu, pieredzējušu uzņēmēju atlasīja tikai 20 spēcīgākās. To vidū 5 idejas bija lietuviešu radītas. Šajā sanāksmē piedalījās Latvijas, Polijas, Vācijas, Somijas, Norvēģijas un Zviedrijas pārstāvji, bet lietuvieši spēja piedāvāt ceturto daļu labu ideju. Daudzām šīm valstīm taču ir diezgan ilga pieredze gan tirgus ekonomikas, gan dažādā IT un telekomunikāciju uzņēmējdarbībā. Acīmredzot mums ir idejas un entuziasms, bet trūkst zināšanu.

Students ar tukšām kabatām, bet ar labu ideju var izveidot iespaidīgu biznesu un ar savu produktu pakalpot sabiedrībai.

Pirms pieciem gadiem es pat nezināju, kas ir riska kapitāls un kā tas darbojas. Nācās pamācīties, kamēr sapratu visus jaunos biznesa likumus un kā tos izmantot mūsdienu aizvien ātri mainīgajā pasaulē.

Šodien arvien vairāk jaunatnes satiekas, sarunājas, lasa, diskutē dažādos startup[1] klubos. Pamazām dzīve sāk kūsāt arī Lietuvā. Ir svarīgi saprast tieši to, ka pašām labākajām un iespaidīgākajām idejām vajadzīgas zināšanas, bet ne komfortablas telpas. Amerikā tās dzima garāžās un vēl aizvien pārsteidz visu pasauli. Un, domāju, aizvien vēl pārsteigs.

Vai nodarboties ar biznesu?

Par kūkām un itāliešiem, kas netiecas pēc peļņas. Izmainīt pasauli vai nopelnīt miljonu? No dažiem skolēniem līdz 100 milj. lietotāju. Mazi uzņēmumi, bet diži mērķi. Uzņēmēji bez sentimenta. Dažu gadu laikā – par “Google” viceprezidentiem.

Ir diezgan grūti atbildēt, vai vajadzētu nodarboties ar biznesu?Tikai paši zinām, kāda nodarbošanās mums ir vistuvākā un ļauj realizēt vēlmes, kā arī sasniegt iecerētos mērķus. Taču, manuprāt, cilvēki bieži neizprot uzņēmējdarbības būtību un palaiž garām daudz lielisku iespēju.

Varbūt varētu šķist, ka daži cilvēki nodarbojas ar biznesu, jo meklē tikai finansiālu labumu. Tomēr, tiekoties ar dažādiem uzņēmējiem, sapratu, ka finansiāla atlīdzība patiešām nav viens no spēcīgākajiem motīviem, lai sāktu savu biznesu.

Vieni sāk uzņēmējdarbību, jo tas saskan ar viņu dzīvesveidu. Piemēram, bieži ar šādu motivāciju darbojas ģimenes restorāni, vīna dārzi, dizaina studijas, dažādas amatnieku darbnīcas, viesnīcas. Pieņemsim, dzīvojat pie jūras un jums pieder neliels namiņš, vasarā tajā izmitināt atpūtniekus. Jums patīk tāds dzīvesveids, un ar to varat nopelnīt. Tas ir ļoti raksturīgi senākajiem uzņēmumiem, kas darbojās 20. gs. sākumā. Viesnīca, restorāns vai cits neliels uzņēmums visbiežāk piederēja ģimenei. Kad dēls kļuva pieaudzis, pēc tradīcijām viņš pārņēma uzņēmumu.

Tādu nelielu privātu uzņēmumu daudz ir Amerikā, Eiropā. Piemēram, Itālijā izvaicāju restorāna īpašnieku, kāpēc viņa restorānā tik zemas cenas, un viņš man atbildēja, ka saņemtās naudas pietiek viņa dzīves stilam. Tātad nauda šī restorāna īpašniekam nav galvenā motivācija.

Tāda tipa biznesu ir grūti prognozēt vai ar to konkurēt pēc klasiskajiem ekonomikas modeļiem, piemēram, ar tādiem, kādus lietoja klasiskās ekonomikas pārstāvji Džons Meinards Keinss un Ādams Smits. Viena no galvenajām klasiskās ekonomikas idejām taču ir – biznesam jādod vislielākā peļņa.

Par klasiskās ekonomikas idejām ir rakstīts daudzās ekonomikas teorijas rokasgrāmatās, bet cilvēkiem, kuri gūst peļņu no biznesa, kas kļuvis par viņu dzīvesveidu, ir grūti lietot klasiskās ekonomikas likumus. Minētā restorāna īpašnieks nevēlēsies paaugstināt cenas un paplašināt savu biznesu. Viņa darbošanās nav tam veltīta.

Jaunākie uzņēmumi, īpaši pēc interneta parādīšanās, ir tādi. Lai gan arī te gadās izņēmumi. Lūk, mans brālēns kopš bērnības rakstīja programmas spēlēm, vēlāk nodibināja kompāniju “Eligo Games”. Taču spēļu pasaulē viņš neienāca tāpēc, lai nopelnītu. Viņu tiešām ļoti interesē pats radošais process. Viņa mērķis, tāpat kā daudziem, kas prot nopelnīt no sava dzīvesveida, – darīt to, kas sagādā prieku!

Pilnības meklējumi bieži atmaksājas

Jaunos biznesa modeļos darbojas citi likumi, un tie nebalstās dzīvesveida diktētā ritumā. Pēc manām domām, visvairāk motivēti veidot biznesu ir tie cilvēki, kuri alkst izmainīt pasauli. Vēlme paveikt kaut ko neparastu kļūst par spēcīgāko grūdienu ķerties pie biznesa.

Tas ir ļoti nozīmīgi, jo cilvēks, kas piepildījis savu ideju, izjūt iekšēju gandarījumu. Taču, tāpat kā biznesā, kas dzimis no dzīvesveida, arī cilvēkam, kas ar savu ideju vēlas pārveidot pasauli, nauda nav svarīgākais mērķis. Uzņēmējam, kas pārdod savu ideju, visvairāk rūpēs to piepildīt un izplatīt, nevis gūt no tās lielu peļņu.

Bieži tādās kompānijās ļoti svarīga ir kvalitāte. Stīvs Džobss veidoja “iPhone”, “iPad” un citas jaunās paaudzes ierīces nevis tādēļ, ka vēlējās ar to nopelnīt. “Apple” tajā laikā tāpat bija pietiekami bagāta. S. Džobss radīja šos produktus, jo bija perfekcionists un tiecās pēc pilnības.

Visvairāk motivēti veidot biznesu ir tie cilvēki, kuri alkst izmainīt pasauli.

Uzskatu, ka cilvēki, kas biznesā mēģina īstenot savu ideju, visbiežāk ir ieguvēji, jo, veicinot savu ideju, dabiski sasniedz vislabāko kvalitāti un ilgstošu ekonomisku labumu. Vēlos atgādināt klasisku piemēru par tortes cepēju. Cepējs nolēma, ka var nopelnīt, lietojot sliktāku cukuru vai mīklā iejaucot sviestu, kas nav tik labs kā parasti, un viņa izdevumi būs daudz mazāki. No citādām sastāvdaļām cepta torte var atšķirties pavisam nedaudz. Diemžēl pircējs to pamanīs un citu izstrādājumu no šī cepēja vairs nepirks.

Biznesa sākums ir kā makaronu mešana uz sienas: pielips vai nepielips

Tad jau patiesi: ja mūsu sasniegums ir lielāka peļņa, nevis kvalitatīvs produkts vai perfektas idejas, – varam ļoti kļūdīties. Cilvēki, kuriem vispirms rūp laba ideja, izveido labāku produktu un finansiāli ir ieguvēji.

Man pašam nācies radīt vairāk nekā 20 biznesa ideju. Tobrīd mobilo tālruņu aplikāciju projekts “GetJar” pat nebija dibināts kā komerciāls biznesa produkts. Tas vispirms bija sabiedrisks projekts, mums interesēja aplikācijas izmēģināt pēc iespējas vairāk mobilajos tālruņos. Bet tirgū to bija tūkstošiem! Darbā mums nebija tik daudz, cik vajadzēja.

Tad nolēmām izveidotās aplikācijas ievietot interneta mājaslapā un ļaut tās bez maksas lejupielādēt un izmēģināt ikvienam lietotājam. Tā kā projekts bija jāizmēģina un tas mums izmaksāja dārgi, – kvalitāte bija ļoti svarīga. Vēlāk pamanīju, ka daudzi cilvēki vēlas izmantot bezmaksas tālruņu aplikācijas. Tad pēc gadu ilgas nekomerciālas “GetJar” darbības sapratu, ka šai idejai ir liels pieprasījums un no tās var veidot biznesu.

Protams, mēs katrs citādi novērtējam panākumus. Vieniem panākums ir jauni pienākumi darbā, citiem – sabiedriskais stāvoklis, trešajiem panākumu mērs ir naudas daudzums bankā. Personiski man un man pazīstamiem kolēģiem uzņēmējiem panākums ir tas, cik cilvēku pasaulē lieto radīto pakalpojumu vai produktu. Un sajūta, ka tagad “GetJar” aplikācijas tika lejupielādētas pat 3 mljrd., kamēr uz Zemes dzīvo tikai 7 mljrd. cilvēku, – ir neparasta.

Varbūt mērīt panākumus atkarībā no tā, cik plaši izplatās prātā nobriedusī ideja, iemācījos, vēl studējot Viļņas Universitātē. Proti, studiju gados istabas īrei naudu pelnīju, mācīdams bērniem angļu valodu, sagatavodams viņus angļu valodas eksāmenam. Jau tad pamanīju, ka nodot zināšanas un vērot, kā skolēns pēc katras stundas prot aizvien vairāk, patiesi ir ļoti jauki. Zināšanas viņam sniedza vairāk iespēju pilnveidoties. Studiju laikā no 1995. līdz 2000. gadam sapratu, ka radīt to, kas ir noderīgs, to, kas citiem var palīdzēt sasniegt jaunus mērķus vai iespējas, ir ļoti patīkams darbs.

Man un man pazīstamiem kolēģiem uzņēmējiem panākums ir tas, cik cilvēku pasaulē lieto radīto pakalpojumu vai produktu.

Tāpat universitātē diezgan agri pamanīju, cik ātri aug internets, un sapratu, ka strauji palielinās iespēja veidot interneta blogus. Arī uzņēmējiem vajadzēja apgūt šo izaicinājumu un iepazīstināt ar savu biznesu jaunajā interneta telpā.

Vēl bērnībā, pat nesācis iet skolā, pateicoties vecākiem inženieriem, jau pazinu datoru. Protams, astoņdesmito gadu sākumā tās bija milzīgas DVK kastes ar melnu ekrānu un zaļiem burtiem. Taču interese par programmēšanu un datoriem saglabājās visu mūžu, lai gan profesionāli to nekad neesmu studējis.

Kad radās pieprasījums, mājaslapu veidošana ātri vien kļuva par vienu no manām aizraujošākajām nodarbēm studiju gados. Turklāt internets tāpat ļāva piedzīvot atgriezenisko saiti – tikai daudzkārt lielāku. Viens no maniem pirmajiem klientiem bija viesnīca “Takioji Neris”. Tolaik patiesi bija ļoti eksotiski, ka izveidoto interneta mājaslapu izmanto simtiem cilvēku visā pasaulē. Amerikāņi, austrālieši, apmeklējuši mājaslapu, ieraudzīja fotogrāfijas un pēc tam ieradās Kauņas viesnīcā. Sapratu, ka internets vienlaikus ļauj sasniegt daudz vairāk cilvēku nekā jebkurš cits tradicionāls līdzeklis. Vēlējos šo iespēju izmantot.

Mūsu jaunāko projektu “GetJar Gold” jau izmantojuši vairāk nekā 100 milj. lietotāju. Tas ir gandrīz 33 tādas valstis kā Lietuva! Taču vēl no tiem laikiem, kad mācīju angļu valodu, līdz šim darbā priecājos par to, ka domas un nodotā ideja cilvēkiem, lai arī kurā pasaules daļā tie atrastos, ļauj sasniegt jaunus mērķus un paver vairāk iespēju.

Taču katram no mums pašam jāapsver, kāds mērķis svarīgāks. Jau par fenomenu kļuvušā “Facebook” radītājs Marks Cukerbergs atklāti dalījās pārdomās, ka, veidojot šo unikālo sociālo tīklu, viņa galvenais mērķis bija izmainīt pasauli. Izdarīt tā, lai komunicēt būtu daudz vieglāk un interesantāk.

M. Cukerbergs mudina: “Nesāc no parasta uzņēmuma, izveido kaut ko fundamentālu” (angl. Don’t just start a company, do something fundamental).

Daudz veiksmīgu kompāniju iespaidīgus rezultātus sasniegušas nevis tāpēc, ka alka pēc peļņas, bet tāpēc, ka ticēja savai idejai.

Kompānijas “Google” dibinātāji Lerijs Peidžs un Sergejs Brins vēl 1996. gadā radīja pavisam jaunu meklēšanas algoritmu, kurš ļāva meklēt informāciju un to ērti šķirot. Ilgu laiku šis izgudrojums nebija komerciāli pielāgots. Nācās to ilgi pilnveidot, daudz investēt, kamēr beidzot tika atrasts biznesa modelis, kas kompāniju padarīja ļoti bagātu. Daudz veiksmīgu kompāniju iespaidīgus rezultātus sasniegušas nevis tāpēc, ka alka pēc peļņas, bet tāpēc, ka ticēja savai idejai.

Kā jau minēju, šī biznesa tipa misija ir citāda – uzņēmēji, kuri iedzīvina savas idejas, ne vienmēr sasniegs vismazāko pašizmaksu un vislielāko preces un pakalpojuma cenu. Viņi nerīkosies pēc klasiskajiem ekonomikas likumiem un par savu svarīgāko mērķi nepasludinās peļņu. Neuzskatu, ka bagātība ir kas slikts. Taču, lai arī kāds būtu mērķis, nauda ir tikai līdzeklis. Protams, ka mūsdienu vide maina arī ātrumu, kādā iespējams sagaidīt vēlamo rezultātu. Senāk, lai izveidotu miljardu vērtu biznesu, vajadzēja 10 gadus. Piemēram, viesnīcu tīklu nebija iespējams izveidot ātrāk par desmit gadiem. Digitālo tehnoloģiju gadsimtā laiks, kurā var gūt vēlamos rezultātus, ir daudz īsāks. Par visstraujāk izaugušo kompāniju pašlaik tiek uzskatīts kopīgas iepirkšanās portāls “Groupon” un interneta spēļu kompānija “Zynga”.

“Zynga” vērtība četru gadu laikā izaugusi no 1 līdz 7 mljrd. ASV dolāru, bet portāla “Groupon” vērtība trīs gadu laikā – 13 mljrd. ASV dolāru. Taču līderis šajā jomā ir “Facebook”. Sociālā tīkla vērtība astoņu gadu laikā sasniegusi rekordlielu summu – 100 mljrd. ASV dolāru.

Vislielākā peļņa tiek tikai tiem, kas strādā kvalitatīvi

Finansiālā brīvība ir ļoti spēcīgs faktors. Nauda palīdz realizēt daudz vēlmju, apmierināt ne mazums dažādu vajadzību, ļauj justies drošāk par savu un savas ģimenes nākotni.

No redzētā Silīcija ielejā un savā apkārtnē Lietuvā varu secināt, ka vispirms, kā jau iepriekš teicu, dominē nolūks realizēt ideju, taču otrā vietā tomēr ir vēlēšanās nopelnīt.

Ne mazums uzņēmēju iesāk savu biznesu tikai tāpēc, lai nopelnītu pēc iespējas vairāk naudas. Pēc manām domām, ap 30 procentu uzņēmēju Amerikā, Lielbritānijā un Rietumeiropā ir ieinteresēti veidot un pārdot biznesu tikai finansiāla labuma dēļ. Tā saucamie sērijveida uzņēmēji (angl. serial enterpreneur) nejūt sentimentu pret radīto produktu vai pakalpojumu un sagaida pēc iespējas lielāku pelņu. Šeit jau var piemērot klasiskās ekonomikas likumus, kuri palīdz sasniegt vislabākos rezultātus. Tomēr arī šajā gadījumā panākumus biežāk gūst tie, kuri rada kvalitatīvu produktu vai pakalpojumu.

Par tipisku sērijveida uzņēmēju varētu saukt savu draugu Amerikā Omāru Hamoui, kurš arī man palīdzēja izprast Silīcija ielejas modeli. Savu mobilo reklāmu biznesu “AdMob” viņš sāka no preču reklāmas “GetJar” platformā. Attīstot biznesu, pēc pāris gadiem viņš kompāniju pārdeva “Google” par 750 milj. ASV dolāru. Pat pēc šī veiksmīgā darījuma Omārs turpina investēt un veido jaunus uzņēmumus.

Kad kompānija pieņem kaut vienu investoru, kas tiecas pēc finansiāla labuma, vadītājs vairs nerealizē tikai savus mērķus.

Cits paziņa ir interesanta un radoša personība – Andrejs Andrejevs, kurš Krievijā izveidoja un attīstīja interneta reklāmas kompānijas “SpyLog”, “Begun” un iepazīšanās portālu “Mamba”, kā arī visus šos uzņēmumus sekmīgi pārdeva. Šobrīd Andrejs vada citu paša izveidotu uzņēmumu – sociālo iepazīšanās tīklu “Badoo”. Šis blogs pašlaik ir vairāk nekā 2 mljrd. ASV dolāru vērts.

Tad gandrīz visas lielākās kompānijas un korporācijas alkst iegūt maksimālu finansiālo atdevi. Kā jau sacīju, Stīvs Džobss, Marks Cukerbergs, Lerijs Peidžs un Sergejs Brins vada ļoti lielas kompānijas un pirmām kārtām vēlas realizēt savas idejas. Taču otrs šo kompāniju mērķis ir saņemt pēc iespējas lielāku finansiālo atdevi.

Kad kompānija pieņem kaut vienu investoru, kas tiecas pēc finansiāla labuma, vadītājs vairs nerealizē tikai savus mērķus. Viņš pārstāv akcionāru finansiālās intereses.

Piemēram, akcionāriem vismazāk var rūpēt izmainīt pasauli vai piemēroties kompānijas dibinātāja dzīvesveidam. Viņu galvenais mērķis – no investētās naudas iegūt maksimālo labumu. Investoru kompānijas visbiežāk nejūt sentimentu.

Saņemot investīcijas, jābūt atklātam. Īpaši tādos gadījumos, kad vadītāja un akcionāra intereses var atšķirties. Vajadzētu pateikt, piemēram, ka vēlaties radīt neparastu produktu, un uzsvērt, ka pieņemat ieguldījumu, bet nevarat garantēt, ka kompānija gūs vislielāko finansiālo labumu. Jā, jums var paveikties daudz nopelnīt, bet jūsu mērķis, piemēram, nav nopelnīt pēc iespējas vairāk.

Ja kompānija ir neliela un akcionāru loks šaurs, vienošanās nevarētu būt sarežģīta. Taču, kad sabiedrība kļūst atvērta un akcijas sāk pārdot biržā, tad vadītāja uzdevums ir sasniegt vislielāko finansiālo labumu un nopelnīt vislielāko ienākumu investoriem.

Mazs bizness palīdzēs lieliem mērķiem

Dažreiz tiešām šķiet, ka cilvēki pietiekami nenovērtē visas biznesa priekšrocības. Protams, varbūt ne katrs sapņo par privāto biznesu un ne katrs vēlētos uzņemties tādu atbildību. Taču, ja arī jūs neinteresē patstāvīgs bizness, bet vēlaties strādāt lielā kompānijā, ieņemt augstu amatu un saņemt garantētu algu, – privātais bizness jums var palīdzēt, ja iecerat pat pašus ambiciozākos nākotnes plānus. Pirmkārt, izveidojot savu biznesu, pats būsiet atbildīgs par to, kādus pienākumus uzņemsieties.

Jo lielāka kompānija, jo tajā vairāk darbinieku. Un tad arī kandidātu uz vienu pozīciju ir vairāk un ticamība, ka tiksiet paaugstināts, var būt niecīga. Turklāt maz ticams arī tas, ka liela kompānija pēkšņi divkārt paplašināsies vai mēneša laikā tiks izveidota jauna nodaļa. Tad ceļš pa karjeras kāpnēm var izrādīties ļoti garš.

Tomēr, kā jau teicu, mazā kompānijā šie procesi ir daudz ātrāki, uz paaugstinājumu neskatās tik birokrātiski. Pieņemsim, ka lielās korporācijās ir skaidri norādīts, kādai vajadzētu būt izglītībai kandidātam, kurš pretendē uz konkrēto pozīciju, kā arī citi atbilstoši nosacījumi, bet mazā uzņēmumā pienākumu sadale varētu būt atkarīga no kolēģu vienošanās.

Ja, izveidojot jaunu kompāniju, pavada veiksme, – ir divas iespējas. Pirmā – veiksmes gadījumā kompānijas akcijas tiks pārdotas biržā. Otrā – jūsu uzņēmumu vēlēsies nopirkt liela kompānija. Iespēja, ka nāksies pārdot savu uzņēmumu, ir pat 20:1. Turklāt pārpirkšanas gadījumā bieži notiek tā, ka nopirktās kompānijas darbinieku amati nemainās.

Ja arī amats būs par vienu pakāpi zemāks, vienmēr jāsaglabā augsts pienākumu izpildes līmenis. Un, ja prezidenta vietā jums tiks viceprezidenta postenis, gada atalgojums būs 300–500 tūkst. dolāru. Amerikā tas ir raksturīgi. Izveidojot privāto biznesu un trīs gadu laikā to sekmīgi attīstot, ceturtajā gadā to varat pārdot un ieņemt ļoti augstu amatu lielā kompānijā. Ceļš uz tādu amatu no nulles lielā kompānijā var ievilkties desmit gadu garumā un ilgāk. Jums nāksies konkurēt ar tūkstošiem kolēģu, kuri centīsies iegūt to pašu, ko jūs.

Man bieži nākas satikt uzņēmējus, kuri nolēmuši veiksmīgu biznesu nevis saglabāt, bet to pārdot un paātrināt kāpšanu pa karjeras kāpnēm.

Piemēram, mans draugs Omārs Hamoui savu mobilo tālruņu reklāmas kompāniju “AdMob” pēc četriem gadiem pārdeva “Google”. Viņš uzreiz tika iecelts par “Google” kompānijas viceprezidentu. Ja Omārs savu karjeru būtu sācis “Google” no zemākās pakāpes, ieņemt tādu augstu amatu būtu bezgala sarežģīti. 2012. gadā te strādāja gandrīz 54 tūkstoši darbinieku!

Turklāt, ja arī nolemsiet uzņēmumu nepārdot, bet no tā vienkārši aiziet un patstāvīgi veidot karjeru lielā kompānijā, jūsu stāvoklim būs liela ietekme uz turpmāko karjeru. Pat ja gaužām vienkārši ieguvāt viceprezidenta vietu mazā uzņēmumā, sarunā ar tādām kompānijām kā “Google”, “Microsoft” vai “Yahoo” tas var būt nozīmīgi. Varēsiet runāt par daudz augstāku amatu nekā līdz tam, kad viceprezidenta amata jūsu CV nebija.

Pirmkārt, izveidojot savu biznesu, pats būsiet atbildīgs par to, kādus pienākumus uzņemsieties.

Labs piemērs ir lietuvietis programmētājs Doms Mituzs. Vēl dzīvojot Lietuvā, viņam bija nopietns mērķis – strādāt lielā ASV IT kompānijā. Protams, to paveikt nav viegli. Taču viņa zināšanas un kvalifikāciju novērtēja “Wikipedia”. Doms pie šīs sabiedrības, kas netiecās pēc peļņas, pievienojās bez algas. Turklāt viņam ļāva padarboties diezgan lielā, nozīmīgā un ļoti mūsdienīgā projektā. Tas viņam deva daudz pieredzes un palīdzēja iegūt labu slavu savās aprindās.