Vienkārši Par Ticību Dievam. Otrais izdevums, pārveidots un papildināts

Lai gan ticīgais Kristum glābjas caur žēlastību, tas nenozīmē, ka viņš var turpināt grēkot.

Piedzimstot no augšienes, cilvēks piedzimst kā jauna radība Kristū. Tāds cilvēks nevēlas vairs dzīvot grēcīgu dzīvi!

Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns (2.Korintiešiem 5:17)

8. KRISTĪBAS ŪDENĪ

Pēc piedzimšanas no augšienes, ticīgais cilvēks pieņem kristības ūdenī Jēzus Kristus vārdā. Pašas par sevi šīs kristības nenes pestīšanu, bet tā ir svarīga ticības rīcība, ar kuru cilvēks apzināti un brīvprātīgi apliecina Dievam savu lēmumu dzīvot pēc labākās sirdsapziņas.

Iegremdēšanās ūdenī simbolizē vecā, grēcīgā cilvēka nāvi, kurš līdz tam mirklim dzīvoja miesā. Bet, iznākšana no dzelmes atkal ūdens virspusē, simbolizē Kristus augšāmcelšanos un jauna cilvēka piedzimšanu, kurš tagad dzīvo Garā. Šī darbība ir apliecinājums Dieva un cilvēku priekšā turpmāk dzīvot tīru un svētu dzīvi, norobežojoties no grēka.

Jo mēs līdz ar Viņu kristībā esam aprakti nāvē, lai, tāpat kā Kristus Sava Tēva godības spēkā uzcelts no mirušiem, arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē. (Romiešiem 6:4)

Ar vienām kristībām ūdenī mēs burtiski ietērpjamies Kristū.

Jo jūs visi, kas esat kristīti Kristus Vārdā, esat tērpušies Kristū. (Galatiešiem 3:27)

Tieši tādēļ mazuļu kristības dažās draudzēs netiek uztvertas kā kristības jauna cilvēka piedzimšanai, jo mazulis vēl nav spējīgs ne izteikt savu vēlmi, ne pieņemt lēmumus. Mazuļu kristības ir uztveramas kā mazuļa svētīšana, lai Dievs viņu apsargā un pasargā. Patiesās kristības notiek apzinātā vecumā, kad cilvēks pats apzināti pieņem lēmumu, lai izmainītu savu dzīvi, pagriežoties ar seju pret Dievu un uz visiem laikiem atsakoties no grēka.

Kristības ūdenī – tā ir cilvēka pilnīga iegremdēšanās ūdenī, ne dažu pilienu rasināšana uz viņu. Iegremdēšanās ūdenī simbolizē apbedīšanu, kad mūsu vecā, grēcīgā daba tiek apglabāta. Bet izceļoties no ūdens dziļuma, mēs piedzimstam, augšāmceļamies kā jauns cilvēks Kristū.

Tas attēlo kristību, kura tagad arī jūs glābj. Tā nav miesas netīrības mazgāšana, bet ir labas sirdsapziņas izlūgšanās Dievā caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos, (1.Pētera 3:21)

…kristībā līdz ar Viņu aprakti un Viņā līdzi uzmodināti, ticēdami Dieva spēkam, kas Viņu uzmodinājis no miroņiem. (Kolosiešiem 2:12)

9. KRISTĪBA SVĒTAJĀ GARĀ

Ko nozīmē kristības Svētajā Garā, par ko runā Jēzus?

Kad Jēzus devās prom Debesīs pie Tēva, tad teica, ka sūtīs uz zemi Mierinātāju, Patiesības Garu. Tas arī notika Vasarsvētku dienā, kad pār mācekļiem nolaidās Svētais Gars, un viņi sāka runāt dažādās valodās (svešās mēlēs).

Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam.” (Apustuļu darbi 1:8)

Un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja, un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt. (Apustuļu darbi 2:2—4)

Kristības Svētajā Garā notiek arī šodien. Reizēm ar cilvēku tas var notikt grēku nožēlas laikā, pieņemot Jēzu Kristu par Savu Pestītāju, vai ūdens kristību laikā. Bet visbiežāk tas notiek, kad ticīgie lūdz, uzliekot rokas kādam cilvēkam, lai Svētais Gars nāktu pār viņu. Šādas kristības izpausme var būt tāda, ka cilvēks sāk runāt citās valodās – vai nu cilvēku, vai eņģeļu valodās. Tādu lūgšanu vēl dēvē par lūgšanu garā, jo šajā brīdī lūdz cilvēka gars, apejot cilvēka saprātu, un vārdos, kurus cilvēks izrunā nezināmajā valodā (mēlēs), saturu ieliek Svētais Gars.

Lielākoties pats cilvēks nesaprot šo valodu, kuru viņš saņem no Gara. Bet viņš var tajā lūgt, kad nezina, par ko lūgt Dievam, vai arī viņam pietrūkst vārdu. Šādas personīgās garā lūgšanas laikā Svētais Gars noskaņo cilvēku no iekšienes, palīdzot cilvēkam savā raksturā arvien vairāk līdzināties Jēzum un lūdzot pilnīgu lūgšanu pēc Dieva Tēva gribas, jo Svētais Gars zina visu. Reizēm kādam dāvana runāt svešās valodās (mēlēs) izpaužas, lai pamācītu visu draudzi izaugsmei, tad cilvēks var lūgt svešā valodā (mēlēs) publiski, bet tādā gadījumā viņam, vai citam cilvēkam, ir jābūt vēl arī iztulkošanas dāvanai (saprotot šo valodu), lai pēc tam izskaidrotu draudzei, ko Dievs saka caur šo lūgšanu svešā valodā (mēlēs), un ar to kalpot cilvēkiem.

Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām.

Bet Tas, kas izpētī sirdis, saprot, ko Gars grib, jo Tas pēc Dieva gribas iestājas par svētajiem. (Romiešiem 8:26—27)

Svētais Gars – tas ir Dieva Gars, Kristus Gars. Kad cilvēks pirmo reizi aicina Kungu savā dzīvē, Jēzus Kristus caur Svēto Garu ienāk viņa sirdī, lai dzīvotu viņā, un no tās dienas šis cilvēks tiek glābts Dievā. Bet, kad cilvēks saņem Svētā Gara kristību (piepildījumu ar Svēto Garu), viņš piepildās ar Kristus Gara spēku katram labam darbam pēc Dieva gribas, lai Dievs caur viņu varētu darīt to, ko bez Dieva šis cilvēks nekad nevarētu īstenot.

Citiem vārdiem sakot, kad cilvēks ir piepildīts ar Svēto Garu, ļaujot Svētajam Garam brīvi plūst caur sevi, viņš iegūst spēku darīt agrāk neiespējamo. Vieniem izmaiņas notiek uzreiz, citiem – pakāpeniski, laika gaitā. Bet viennozīmīgi, Svētā Gara spēks palīdz ikvienam kristietim pārvarēt savas vājības, attīstīt saņemtās garīgās dāvanas un pakāpeniski pārveidoties, arvien vairāk savā dzīvē līdzinoties Kristus raksturam.

“Jūsu kristietība neko nav vērta, ja jūs nemaināties”

Kristiešu citāts

Ja dzīvojam Garā, tad arī staigāsim Garā. (Galatiešiem 5:25)

Es atceros kā, būdama neticīgs cilvēks, daudzus gadus es centos ar saviem spēkiem risināt mūsu strīdus ar jaunāko brāli. Bet ar viņu strīdējāmies bieži. Viņam sagādāja baudu izvest mani no pacietības, līdz baltkvēlei, tā, ka man gribējās viņu nosist. Kad es sevi pieķēru tādās domās, es šausminājos, izjūtot sevi kā monstru. Kā vien varēju, centos cīnīties ar šo problēmu. Reizēm domās es nolasīju sev veselu lekciju, cik mans brālis ir labs, sirsnīgs un patiesībā nebūt ne slikts zēns. Un tad parādījās mans brālis ar savām ierastajām metodēm pārtraukt manu mieru, un, lai arī kā es centos savaldīties, beigu beigās es neizturēju un uzliesmoju ne pa jokam.

Bet, kad manā sirdī ienāca Kristus un es biju kristīta svētajā Garā, notika brīnums. Manī parādījās piedošanas spēks un spēja saglabāt mieru. Mana brāļa dzēlības pārstāja mani aizskārt. To, ko es agrāk nevarēju izdarīt savā spēkā, izdarīja manī Svētais Gars. Mans brālis apjuka, tomēr vēl arvien centās vēl kādu laiku sasniegt nosprausto mērķi. Redzot reizi no reizes savu centienu nespēku, pakāpeniski pārstāja izteikt man dzēlības. No tā laika mēs vairs nekad nestrīdējāmies.

Bez kristības (piepildīšanas) Svētajā Garā kristietis nekad nevarēs iet savā Dieva pilnībā, kas viņam ir dāvāta caur Kristu. Var minēt piemēru ar elektrību. Kad cilvēks pieņem Kristu, Svētais Gars ienāk viņa sirdī, un viņš kļūst par jaunu radību. Tēlaini to var salīdzināt ar uzbūvētu jaunu māju, kurai pievilkti vadi un piegādāta elektrība. Protams, var dzīvot šajā mājā, izmantojot tikai lukturīti, petrolejas lampu un svecīti. Tas ir iespējams, bet tas nebūs efektīvi. Un tas ir kā dzīves veids bez kristībām Svētajā Garā. Bet var pielietot visu elektrības spēka pilnību šajā namā, izmantojot elektrības slēdžus lustrām un gaismekļiem istabās, izmantojot elektriskās rozetes dažādām iekārtām. Un tā būs dzīve visā tās pilnībā, kad visi pieejamie resursi tiek izmantoti atbilstoši mērķim. Tā arī ar Svētā Gara piepildījumu.

Ja jūs vēl neesiet kristījies Svētajā Garā, lūdziet Dievu, lai Viņš To sūta jums. Lūdziet: “Nāc Svētais Gars un piepildi mani”.

Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz?” (Lūkas ev. 11:13)

10. GRĒKOT VAI NEGRĒKOT

Iedomājieties, ka jums piespriests nāves sods – sodīt sitot krustā, un šī ir jūsu pēdējā diena. Jūs ar šausmām gaidāt šo mirkli, zinot, ka nevarat to atcelt, nožēlojot visu, ko esat sastrādājis savas dzīves laikā. Pēkšņi, negaidot, atveras kameras durvis un apsargs saka: “Nāc ārā, tu esi brīvs!” Un jūsu vietā kamerā tiek ievietots cits cilvēks.

Izbrīnā jūs jautājat, kādēļ jūs atbrīvo. Atbildē jūs dzirdat, ka tas, kurš tika ievietots kamerā, ir nācis, lai mirtu jūsu vietā, lai dāvātu jums dzīvību. Vienīgais, ko šis cilvēks lūdza, lai jums pasaka: “Ej un vairāk negrēko!”